pirmdiena, 2013. gada 9. decembris

Alberts Bels "Būris"


  Kā savu obligāti izlasāmo gramatu no dotā saraksta, es izvēlējos Alberta Bela grāmatu "Būris". Pirmais iespaids par grāmatu, spriežot pēc vāka noformējuma, nebija īpaši pozitīvs, bet man ļoti iepatikās citāts uz grāmatas aizmugurējā vāka:
"Kas ir stiprs, tas iznīcina būri.
Kam nav spēka, tas rada būra filozofiju."

  Grāmata ir ļoti aizraujoša un viegli lasāma. Tajā, 142 lapaspušu garumā, ir aprakstīta detektīva Valda Strūgas centieni sadzīt pēdas bezvēsts pazudušajam arhitektam Edmundam Bērzam, kuru meklē viņa sieva Edīe Bērza. Grāmata ir nosacīti sadalīta  divās daļās - pamīšus vienā nodaļā stāsts ir rakstīts no Valda skata punkta, bet otrā no Edmunda skata punkta. 
  Lasot šo grāmatu var ļoti labi iepazīt galvenos varoņus caur viņu monologiem jeb domām, jo grāmatā ir attēloti ļoti maz dialogu. Lasot pamazām sapratu, ka Edmundam ir ārkartīgi spēcīgs raksturs, jo viņš spēja izdzīvot ekstrēmos apstākļos un nesajukt prātā, un galvenais - nezaudēt cerību. Izlasot grāmatu, sapratu, ka Edmunda un Valda raksturi bija ļoti līdzīgi - arī Valdis nezaudēja cerību un ticību sev, ka izdosies atrast pazudušo arhitektu. 
  Manuprāt, stāsta tēma ir par baiļu pārvarēšanu , bet  galvenā ideja - nezaudēt cerību!
  Visvairāk man šaja grāmatā patika tas, ka gandrīz katrā lapaspusē bija kāda atziņa vai domu grauds, bet manas mīļākās bija šīs:

"Mēs visi esam vienas sabiedrības bērni, kā rieksti vienā lazdā.
Dažos ielien smecernieks, izgrauz serdi, paliek tukšums, dažus notrauc vējs pirms laika, dažus apēd vāveres un meža putni, un tikai daži auglīgā augsnē dzen jaunas atvases dzīvībai.
Mēs visi eam tik vienādi, bet savā būtībā tik dažādi."

"Atmiņas bija sāpīgas, radīja kakla spazmas, vēderā krampjus, atmiņas bija jāpadzen, un dažbrīd viņš domāja, ka pasaulē visas nelaimes ceļas no salīdzināšanas."

"Ilgāku laiku sabiedrībā apgrozījies, viņs atrada, ka izteikt savu prātu un savas domas palaikam nav pat izdevīgi, tas var radīt pavisam necerētu rezonansi, nākt atpakaļ līdzīgi bumerangam, trāpīt paša izteicēja  mieru.
Sabiedrībai uz visiem jautājumiem jau bija gatavas atbildes, un nevajadzēja mēģināt rastas jaunas atbildes, tas varēja izjaukt ar gadiem iegūto līdzsvaru, un no līdzsvara izjaukšanas nekad nekas labs nav gaidāms."

 Man pašai šī gramata ļoti patika un es ieteiktu visiem viņu izlasīt!





Aleksandra.

2 komentāri:

  1. Tavs aprakst bija interesants un tajā nebija nekā lieka. Man ļoti patika citāti un izlasot nosaukumu tā mani ieinteresēja,tomēr ,lasot aprakstu ,sapratu, ka grāmata nav manā gaumē un to nelasīšu.

    AtbildētDzēst
  2. Man patīk, ka tev ir ļoti daudz citātu. Aprakstos,manuprāt, citāti ir vissvarīgākais,tie ir galvenie pēc kā es spriežu par grāmatu lasot aprakstus, jo visi cilvēki ir atšķirīgi, domas, pārdzīvojumi un atziņas visiem ir citādi, tāpēc ,manuprāt, nav vērts ņemt vērā citu cilvēku domas par grāmatu pirms lasīšanas.
    Arī paši citāti ir ļoti interesanti,manuprāt, ievietošanai blogā esi izvēlējusies pareizos citātus, jo tie liek aizdomāties.

    AtbildētDzēst