Sintija Auslande par Annas Sakses grāmatu "Pasakas par ziediem"

Šajā Novembra mēnesī izlasiju grāmatu "Pasakas par ziediem". Šajai grāmatai ir 281.lpp , un tās autore ir Anna Sakse. Grāmatā tika aprakstītas 33 burvīgas pasakas par ziediem un pats skaistākais bija tas, ka katras pasakas nobeigums bija pavisam atšķirīgs. Katrās pasakas beigās bija tāds nobeigums, kurā tika pateikts, kā šis zieds ir ieguvis savu nosaukumu. Pastāstīts par ziedu īpašībām un izskatu.


Mana mīļākā pasaka šajā grāmatā bija "Cūkausītis". Šajā pasakā tika stāstīts par puisīti vārdā Jānītis. Viņš bija vēl tikai bērns, dzīvespriecīgs, kurš bauda dienu no dienas laukā ar draugiem. Pēkšņi viņam bojā aiziet māmiņa un tēvs pārved mājās pamāti. Dzīve Jānītim kopš tā brīža pilnīgi pārvētās, proti  uz slikto pusi. 
Pamāte pārveda mājās cūku barus un tās lika uzraudzīt Jānītim. No rīta līdz vakaram viņš tās pieskatija. Ganības malā bija dziļa dūņu bedre, kur karstās dienās cūkas gāja vārtīties un Jānītis bija tas, kuram lika iet iekšā un dzīt tās laukā. Vakaros mājās viņš pārnāca netīrs un pamāte pat nedeva ūdeni, lai viņš nomazgātos, staigāja viņš netīrs, bērni sāka viņu apsmiet un iesauca viņu par Cūkausīti. Pat tēvs, kurš agrāk savam dēlam bija paglaudijis galvu,  tad tagad viņš pat smejoties to nosauca par Cūkausīti un ieminējās, ka viņš savam tēvam kaunu darot.  Karstums un sausums arvien pieņēmās, līdz ar to purvs bija galīgi izžuvis, tikai akacis bija tas, kurš spītīgi glūnējās. Visi dzīvnieki tam gāja ar līkumu, bet viens sivēns tur izdomāja ieskriet un padzerties. Pamāte Jānītim lika sivēnu vilkt laukā. 
Sīvēns slīka un redzama bija tam tikai viena auss. Jānītis, sīvēna ausi saķēris dūrītē un līdz ar viņu nogrima Virs ūdens palika tikai cūkas auss un gana dūrīte. Pamāte tikai nosmēja. Akacis izžuva un tā vietā auga puķe, kas izskatijās pēc cūkas auss un bērna dūrītes, tādēļ to nosauca par Cūkausīti.


Šī grāmata man ļoti patika, kāpēc? Jo lasot šo grāmatu, man tā tik ļoti aizrāva, uz brīdi es aizmirsu par domām, kas jaucas manā galvā, un dzīvoju līdzi pasakām, ar kurām sastapos.
Šī katra pasaka bija ļoti īpaša ar to, ka katrai bija savs sākums un nobeigums, kas mani iedvesmoja. Grāmata man lasijās ļoti ātri un raiti gāja uz priekšu. Šī grāmata, manuprāt, lasītājam grib pastāstīt par mīlestību, par jūtu daudzveidību, caur to parādot visas cilvēka dzīves šķautnes.

Noteikti šo pasaku grāmatu par ziediem es ieteiktu izlasīt visiem, pat ja ne tikai  bērnu vai jauniešu vidū, bet arī pašiem pieaugušajiem, jo grāmata ir patiesi interesanta!

Lasot grāmatu, man tuvākie citāti bija:

• "Vai gan daudz vajadzīgs, lai divi jauni cilvēki iemīlētos? Vajag, lai viņi viens otru ieraudzītu starp daudziem, lai paskatītos acīs, lai viņš turētu viņas roku savējā un justos laimīgi"

• "Cilvēki pārvēršas ziedos, no ziediem skan cilvēku balsis".

VEIKSMĪGU LASĪŠANU!