Jukio Mišima "Zelta templis"

  Es novembrī esmu izlasījis Jukio Mišimas, japāņu rakstnieka, grāmatu "Zelta templis". Grāmata ir par japānieti kurš pavadījis savus bērnības gadus kara laikā un pēc tēva nāves tika aizsūtīts uz izcilāko japāņu templi lai kļūtu par budistu mūku. Visā grāmatā tiek aprakstīts kā viņš cenšas atrast savu ceļu un pats sevi.
  Visas grāmatas garumā varonis cenšas atrast sevi savu būtību un lai to izdarītu viņeam ir jācīnās ar savu ļauno pusi. Autors grib parādīt ka tas ir grūti atrast pašam sevi, tāpēc arī apraksta topošā mūka ciešanas un pārdomas, kā arī attiecības pret civēkiem kuri ir viņam apkārt. Tomēr uz beigām viņu pārņem ļaunums kuram viņšnespēj stāvēt pretīm.
  Lasot šo grāmatu esmu sapratis ka pāriet uz ļaunuma pusi un pazust tajā ir ļoti viegli. Ļaunama sakņu aizsākums sākas pašā bērnībā, taču tad tas nav redzams un sajūtams. Es arī sapratu ka ļaunums ir katrā no mums, taču mēs to īsti neapzināmies, un kā tika aprakstīts grāmatā tie ir mazie un dazreiz pat neredzami pārkāpumi, kas sāk izcelt mūsu ļaunumu.
  Esmu ieguvis ļoti nozīmīgu atziņu. Lai paliktu pozitīvajā un labajā puse ir nepieciešami draugi taču tie ir jāizvēlas pareizi. Grāmatā varonim bija divi labi draugi viens viņu turēja labajā pusē taču otrs stiepa viņu uz leju uz slikto pusi, un izrādās sliktais veinmēr ir stiprāks, un to ir jāsaprot, un jāmāk atturēties.
  Es ietektu šo grāmatu izlasīt katram. Tā dod iespēju izprast slikto un labo. Kā arī parāda un tu pats vari izsecināt pēc tā kapēc draugi ir jāizvēlas uzmanīgi.