Anna Sestule par Džeimijas Magvairas "Brīnišķais Neprāts"

Aizraujoša grāmata par jauniešu dzīvi. Grāmatu nevarēju nolikt malā, kamēr nebiju izlasījusi no viena vāka līdz otram. Man nepatika lielā agresija, kas bija grāmatā, jo es nesaprotu kā kāds varētu būt tik nežēlīgs. Grāmatu bija viegli lasīt. 
Galvenā doma ir - tu nevari aizbēgt no tā, kas tu esi. Grāmatā ir stāsts par meiteni Ebiju, kura ar savu bērnības draudzeni Ameriku ir pārvākušās uz citu pilsētu, lai mācītos augstkolā. Ebija nav tāda kā visas citas meitenes, viņai ir pagātnes noslēpumi, no kuras viņa cenšas aizbēgt mainot skolu. Jo vairāk viņa cenšas visu to aizmirst, jo vairāk dzīve atgriež viņu atpakaļ.
Skolā, kurā tagad mācās Ebija mācās arī Treviss Medokss, kuram meitenes pašas karas kaklā. Piespiedu kārtā viņi kļūst draugi. Ebijas un Trevisa attiecības tiek raksturotas kā katastrofa, pirmo attiecību skaistums un posts. Viņi negrib viens otru pazaudēt, bet negrib arī viens otru sāpināt. Pēc Ebijas domām viņi ir viens otram nepiemēroti, jo tieši tā viņa atgriezīsies pagātnē. Grāmatai ir pavisam negaidīts nobeigums.
 Draudzība, mīlestība,greizsirdība, dusmas, nodevība, kautiņi un pārdzīvojumi. Neprātīgs stāsts, kas neliek daudz domāt. Es nesaprotu, kāpēc uz grāmatas vāka ir burkā ieslodzīts taurenis. Varbūt, jo lasot grāmatu ir tauriņi vēderā? Varbūt, jo meitene grib aizmirst savu pagātni un atrast sevi kā skaistu, perfektu meiteni? Es nezinu, bet zinu, ka šis stāsts tevi ierauj sevī un liek aizmist visu, kas notiek apkārt!