otrdiena, 2013. gada 12. novembris

Marta par Haruki Murakami "Kafka liedagā"

 Par šo grāmatu man pastāstīja draudzene, bet viņa piebilda, ka es noteikti šo grāmatu nemaz neizlasītu, tāpēc par spīti viņai, es izlasīju šo grāmatu.
 Stāstā vijas divu cilvēku dzīves- piecpadsmitgadīgā zēna Kafkas dzīve un ar kaķiem runājošā Nakatas dzīve. Fakts, ka tu zini, ka šo nesaistīto cilvēku dzīvēm ir jāsaistās kādā veidā kopā, raisa interesi lasīt nepārtraukti.  Stāsta sižets ir pilns ar dažādiem notikumiem un personām. Grāmata sākas ar pusaudža aizbēgšanu no mājām un savas mātes un māsas meklēšanu. Sākot lasīt šo grāmatu, es biju iedomājusies, ka tas būs kārtējais stāsts par to kā pusaudzis atradīs īsti nekad nepazīto māti un māsu. Taču lasot šo stāstu, es sapratu, ka nekad iepriekš neko līdzīgu nebiju lasījusi. Manuprāt, lai izprastu šo grāmatu nevajag nošķirt reālitāti no fantāzijas, bet gan ļaut tām saplūst un ļauties grāmatai.
Lasot šo grāmatu esmu ieguvusi šādas atziņas:
  • neapzināti tu vari ietekmēt citu cilvēku dzīves
  •  ja tu neatkāpies no sava jautājuma, tu iegūsi atbildi
  •   ne vienmēr tu vari tikt galā pats, jāmācās pieņemt palīdzība.

Mana viena no mīļākajām rindkopām šajā romānā:  „Tolaik viņš ne par ko nedomāja. Tāpat vien dzīvoja. Kamēr vien es dzīvoju, es esmu kaut kas. Tas bija dabiski, bet tad vienā brīdī tas mainījās. Dzīvodams es kļuvu par neko. Savādas sarunas. Cilvēki piedzimst, lai dzīvotu. Vai tad tā nav? Bet dzīvodams esmu pazaudējis savu saturu. Kļuvis par tukšu cilvēku. Un, neapšaubāmi, jo ilgāk dzīvošu, jo nevērtīgāks un tukšāks kļūšu. Tas nav pareizi. Tās nemaz nav savādas sarunas. Vai to straumi varētu pagriezt citādi?”
Stāsta beigas ir diezgan aprautas, un tu pats vari ļauties savai fantāzijai par to kā īsti galveno varoņu dzīves izkārtojas pēc grāmatas beigām.
  Es piekrītu The Globe And Mail teiktajam par grāmatu:                                                    
 „Šis ir ģēnija radīts meistardarbs. Autors spēlējas ar lasītāju, viņš liek sapņot. Ikkatra romāna lappuse ir kā pārsteigums zem Ziemassvētku eglītes. ” Jo katrā nodaļā ir, kas tāds, kas lasītāju pārsteidz. Un ja lasot, šo grāmatu liekas, ka zini kāds būs nobeigums, tad lasītājs noteikti kļūdās.

Es ieteiktu šo grāmatu lasīt cilvēkiem, kas nebaidās no biezām grāmatām, kuriem patīk pašiem fantazēt, kuri nav skeptiski pret pārdabiskām un mistiskām lietām.

3 komentāri:

  1. Man tavs apraksts ļoti patika. Tiešām novērtēju to, ka tu biji pacentusies un izrakstījusi savu mīļāko rindkopu un atradusi citu viedokli par šo grāmatu. Protams, arī ieintereģēja pirmais teikums par to, ka grāmatu izlasīji par spīti citam. Pati arī redzēju, ka tu šo grāmatu lasīji visur - kafejnīcā, autobusā, garderobē utt. Arī tavas izrakstītās atziņas man tiešām patika. Tavs apraksts mani ieinteresēja un , iespējams, arī es šo grāmatu izlasīšu.

    AtbildētDzēst
  2. Tu mani ieinteresēji par šo grāmata jau ar pirmo teikumu, ko uzrakstīji. Tu esi ļoti labi raksturojusi grāmatas galveno ideju un tematu. Man patika atziņas, kuras esi guvusi. Mani ieinteresē lasīt šo grāmatu tas, ka tu uzrakstīji "Un ja lasot, šo grāmatu liekas, ka zini kāds būs nobeigums, tad lasītājs noteikti kļūdās.", jo man patīk lasīt grāmatas, kurām ir neparedzams sižets. Paldies!

    AtbildētDzēst
  3. Jau ilgu laiku, kad esmu iegājusi grāmatnīcā, es apskatīju šo grāmatu, tā mani ieinterisēja, bet es pat neizlasīju anotāciju, jo man likās, ka tā ir kārtējā masu literatūra.
    Tu man palīdzēji saprast, ka šī grāmata ir ne tikai jāapskata, bet arī jāizlasa, jo, lasot tavu aprakstu, man šī grāmata jau iepatikās.
    Paldies.

    AtbildētDzēst