Sintija Auslande par Ingūnas Baueres romānu "Melu māja"

  Šajā Oktobra mēnesī izlasiju grāmatu, ar nosaukumu "Melu māja" (apjoms 189.lpp) . Šo grāmatu izvēlējos izlasīt, jo biju izlasijusi romāna anotāciju, kas likās ļoti interesanta un aizraujoša.
   Grāmatā tiek stāstīts par ģimeni, kura ir laimīga. Sieva, vīrs un 3 bērni. Divas meitas, kuru vārdi ir Mārīte, Solvita un dēls Artis. Mārītei bija vīrs Rolands, kuriem bija 2 bērni, tā tika teikts grāmatas sākumā. Bērnu vārdi bija Laura un Marks. Savukārt, Solvitai bija tikai vīrs Aksels, jo bērnus viņa nemīlēja, tie viņai riebās. Artis, bija Lauras onkulis, visus gadus, kamēr Laura bija maza, viņš viņu ļoti lutināja, vienmēr pirka to, ko Laura vēlējās, bet pēkšņi notika liela traģēdija , kas satricināja visu ģimeni. Artis aizgāja bojā auto avārijā. Ģimene to nespēja pārdzīvot, kur nu vēl Laura. Kā arī pēkšņi ģimeni pamet pats tēvs, jo aizgāja pie citas. Tuvojas Ziemassvētki, māte vēlas sarīkot Ziemassvētku svinības, kuras vēloties nosvinēt laukos, kur sabrauc visi radinieki, kā arī mazbērni. Vakars rit pēc plāna. Līdz brīdim, ka Laura redz, ka tēvs pazudis, jo šis bijis noguris un aizgājis gulēt. Laura tēvu meklē un izdzird sarunu, kas nāk no  istabas. Viņa dzird, kad viņas pats tēvs, viens pats istabā runā ar Solvitu (Mārītes māsu). Tur viņa izdzird, ka šiem abiem, laiku atpakaļ bijusi nakts divatā, ko ir slēpuši, it īpaši vīrs Rolands no savas sievas. Laura ir nošokēta, ka viņas pats tēvs, ko šādu var izdarīt, turklāt ar viņa paša sievas māsu. Vakars tuvojas beigām, Solvita par daudz iedzērusi sāk strīdu ar savu vīru Akselu un to nopietni aizvaino, viņš iziet ārā uzpīpēt un paziņo tikai Laurai, kad brauc uz pilsētu, bet nepaskaidrojot iemeslu. Solvita noraudājusies, pēķšņi saņem izziņu ar tekstu no sava vīra, ka tam pa šo laiku, kamēr viņi bija precējušies,  ir jau cita sieviete, kura gaidot no viņa bērnu. Tas viņu nošokē līdz pēdējam. Visus gadus melos. Tā šie Ziemassvētki aizritēja, bet vai tie ir pēdējie meli, šajā romānā? Nebūt ne. Tuvojās Lauras 18.dzimšanas diena. Pēkšņi šajā dienā visi ir dīvaini, tajā skaitā māte un tēvs, jo viņi vēlējās šo gadu laikā beidzot atzīties, kad tas nav viņu bērns. Laura nebija viņu meita, bet gan Arta. Tas, kurš aizgāja bojā un kuru Laura, visu savu bērnību, bija uzskatijusi par onkuli. Visus šos gadus, Mārīte un Rolands no viņas to slēpa, bet meitai šos lielos melus atklāja. Laura piedeva. 

 Kopumā romāns man ļoti patika, tur nav, ko piebilst. Šajā grāmatā bija pilns ar aizraujošiem notikumiem, to jau pasaka priekšā pats grāmatas virsraksts. Ja sākumā šī grāmata mani neaizrāva, tad lasot to tālāk, tā sāka mani vairāk ieintereģēt un aizraut , jo pēkšņi sāk atklāties ģimenes meli, kas tika slēpti gadus. Kā arī lasot grāmatu, tā lika man nedaudz aizdomāties. Par meliem, kuri agri vai vēu nāks gaismā.

Lasot grāmatu, ieguvu  atziņas, kā, piemēram:

• Katrā ģimenē ir kāds noslēpums, kurš agri vai vēlu nāks gaismā.

•  Mums visiem, sevi nav jēgas mānīt. "Melu māja" ir par mums, un katrs tajā atradīs kaut ko savā dzīvē pieredzētu.
• Dzīvei nekad nav beigu un nekas tajā nevar būt absolūti labs. 

Šo grāmatu es noteikti ieteiktu izlasīt, jo šī grāmata spēj aizraut, jo atklājas noslēpumi, kas tiešām lasot,  pilnīgi un galīgi pārsteidz. Šī grāmata noteikti patiks tiem, kas dzīvē jau ir saskārušies ar jau līdzīgiem notikumiem vai vienā vārdā sakot, meliem.

Jauku lasīšanu!